Ar prieku izlasīju jaunāko “Delnas” ziņu, ka veikts pētījums par trauksmes cēlāju aizsardzību. Secinājumi gan neiepriecina: “Personas, kas vēlētos pievērst uzmanību nelikumībām publiskajā iepirkumā vai citiem korupcijas veidiem, nav efektīvi aizsargātas pret darba zaudējumu un citām izrēķināšanās formām. Vēl vairāk – pret trauksmes cēlējiem viegli var vērst civiltiesiskas prasības un pat uzsākt kriminālprocesus“.
“Delna” savā pētījumā uzplēsusi smagu tēmu, bet es gribētu to paplašināt, runājot ne tikai par korupciju un lieliem iepirkumiem, bet daudz ikdienišķākiem gadījumiem, ja kāds vēlas pastāvēt uz savām tiesībām saņemt noteikto pakalpojumu no valsts vai pat privātpersonas. Jo – tāds vienpatis ir diezgan neaizsargāts, un sākot cīņu par savām tiesībām, viņam ir jārēķinās ar, iespējams, diezgan lieliem zaudējumiem – sūdzību var vērst atpakaļ pret viņu personiski visnegaidītākā veidā.
Šobrīd Latviju ir pāršalcis šokējošs gadījums, kad paralizētu sievieti, invalīdi, vēlas izslēgt no sociālās aprūpes nama par to, ka viņa publiskojusi savu dienasgrāmatu. Aprūpes nama vadība savas klientes izpausmes internetā dēvē par “psihoemocionālo teroru”. Tviteris vārās, bet vai tiešām šādas situācijas, tikai maigākas, nav gadījušās jums pašiem? Es gribu teikt – tas nav atsevišķs gadījums, tā ir sistēma. Latvijā sūdzmaņus nemīl, ja Tev kas nepatīk – ciet un klusē kā partizāns vai dari pats. Tā vietā, lai pēc būtības atbildētu uz sūdzībā izklāstītiem faktiem, sūdzmaņus padara necienīgus, muļķīgus, viņiem draud, nodrošinās ar “atbalstītāju aizmuguri”, kuriem arī ir ko teikt par sūdzmaņa personību.
“Ejiet un dibiniet savu skolu, ja jums pašvaldības piedāvājums nepatīk” – to man teica pašvaldības pārstāve, kad iebildu pret savu bērnu skolas vāji pamatotu pārcelšanu.
“Ejiet uz citu bērnudārzu, ja jums te kas neapmierina” – manai paziņai saka pašvaldības bērnudārza vadītāja, kad viņa interesējas, kāpēc bērniem nenotiek visas nodarbības, kas paredzētas programmā.
Kad es reiz painteresējos par viena produkta ekomarķējuma pamatotību, importētājs sazinājās ar manu darba devēju un piedraudēja ar starptautisku skandālu. Darba devējs nobijās un ieteica man uzvesties prātīgāk.
Daudzi vecāki atsakās kritizēt vai rosināt kādas izmaiņas skolā, jo baidās, ka “atriebība” tiks pavērsta pret viņu bērniem. Un, izrādās, arī bērni baidās. Kā Domapmaiņā par vienaudžu vardarbību skolā minēja Kristīne Dūdiņa, portāla http://www.berniemdraudzigs.lv veidotāja, paši bērni baidās sūdzēties par pāridarījumiem, jo sūdzēties ir neglīti (jā, ir mums arī “stukaču” trauma).
Tā nu mēs, latvieši, esam lepni. Klusējam kā partizāni. Jo stukači ir nosodāmi, un skaidri zināms, ka ar vējdzirnavām cīnās tikai dons Kihots, kas tomēr ir komisks tēls.
Grafiti 
Iepirkumi ir ļoti kutelīga tēma. Nav noslēpums, ka pasūtītāju aprindās ir uzņēmumu melnie saraksti, kuri sūdzās, mūžīgi ir neapmierināti. Turklāt uzņēmumu vidū jau zināmas valsts un pašvaldību iestādes, par kurām nedrīkst sūdzēties, pretējā gadījumā nekad netiksi pie iepirkuma līguma.
a) 50 gadi baiļu no stukačiem, kas var pilnīgi izčakarēt tavu dzīvi. – pats no sevis tas pāries ļotiļoti lēni
b) ja grib paskatīties plašāk, jācīnās ne tikai ar sekām (kā uztveru Delna piedāvājumu), jānovērš (korupcijas, nepārvaramu baiļu, kauna) cēloņi
Un kas ir cēloņi?
viens cēlonis – punktā a)… protams, mēs nevaram pārrakstīt vēsturi, bet drīkstam pamanīt, kad rīkojamies tās iespaidā, drīkstam to skaidrot bērniem; lai cik stulbi neizklausās, mēs drīkstam arī atzīt, ka gandrīz visi mūsu vecāki nomirs to nepārvarējuši
vēl viens acīmredzamais – domāju, ka daļa neapzinās visas sekas sevis iedotajam vai paņemtajam “klaipiņam” – kas var būt vieglāk nekā informēt? lai galvenā motivācija nepaliek tikai “visi ņem, es arī paņemšu” nu tie paši pastāsti par dienvidu tilta celtniekiem, kuri aizlaiž pa kreisi pa kādam m3 speciālā betona, labākajā gadījumā vienkārši palielinot izmaksas, bet sliktākajā – iegāžot vietā kkādus sūdus
tie tie vieglie… smagāk ir pagriezt ekonomiku – un te nu vārti vaļā: nevajadzētu būt tā, ka ceļu policists nevar nopirkt desu “nepaņēmis”, jeb ārsts jeb celtnieks utt neesmu dzirdējis par analīzēm, kā korupciju ietekmētu nodokļu struktūras izmaiņas, varbūt ir vietas, kur kukuli vajag vienkārši legalizēt, … vispārinot, jāpaskatās, kas sistēmā veicina korupciju un ko izdarīt, lai cilvēki nebūtu “pret sistēmu” pēc definīcijas (vēl viens mantojums)
bet lielos, kuri izmanto sistēmu, tos gan vajag sist… pašvaldībās, valsts iestādēs, konkursu otkatus – tam KNAB ir domāts un lai strādā (man pat šķiet, ka tīri labi strādā, ja vēl tur politiku nebāztu virsū)
stop, citādi uzrakstīšu komentu garāku par tavu postu, nepieklājīgi 🙂
Piekrītu. Lai gan es gribēju rakstīt par ko citu – nevis par korupciju, bet cilvēku, kas uzdrošinās iebilst cita cilvēka, kas ir sistēmas daļa, rīcībai, un pastāvēt uz savām tiesībām. Protams, te ir saistība – kas norij netaisnību mazos mērogos, apkceptē to arī lielos.