Šodien Saeimā tāda dīvaina konference, kam manu uzmanību pievērsa blogeris Kārlis Streips. Piekrītot viņa rakstā paustajām domām, gribēju uzsvērt vienu – vairums šīs konferences organizētāju ir vīrieši, kam nebūs bērns ne jāiznēsā, ne jāzīda, un – kas visbūtiskākais, atbilstoši LV likumdošanai un morālei, jāuzņemas tikai maza atbildības un ar to saistīto pienākumu daļa no tās, ko neplānotas grūtniecības gadījumā spiesta uzņemties sieviete.
Turklāt – interesanti, ka sabiedrībai ar šīs konferences palīdzību uzspiež tikai vienu morāles aspektu un vienu skatījumu (proti, aborts ir amorāls un neētisks).
Nebūtu par ļaunu apzināties, kāpēc daudzas sievietes izšķiras par abortu – vīrieša atbalsta trūkuma dēļ. Lai piedod man Parādnieka kungs, bet ir pietiekoši daudz sieviešu, kam piedāvājums dzīvot poligāmiskās attiecībās (divsievībā) šķistu daudz amorālāks un neētiskāks par abortu.
Ir dažādas sabiedrības grupas, un katrai šādai grupai esošās likumdošanas ietvaros ir tiesības izvēlēties savus morāles un ētikas principus (neļaut pārliet asinis, neizmantot kontracepciju, nekādos apstākļos neveikt abortus, neēst termiski apstrādātu ēdienu, dzīvot seksuālā komūnā), un šīs grupas drīkst organizēt konferences, lai paustu savu pārliecību.
Bet kāpēc Saeimai un Tieslietu ministram pēkšņi jāsāk atbalstīt konferences, kas sludina samērā nelielas sabiedrības daļas morālos un ētiskos uzskatus, kas, turklāt, tiek saistīti ar reliģiju?
Grafiti 
Jana, skaidrs, ka neplānotas grūtniecības gadījumā lielāko smagumu uz saviem pleciem (ar savu augumu, būsim precīzi) iznes tieši sieviete. Un vīrietim nedraud ne darba zaudējums, ne izkrišana no aprites, un pat ne negulētas naktis, uztraukums par slimošanu un īpašus gadījumus nesatrauc arī tas, ka līdz 1.5gada vecumam b/d nav, skolas brīvlaiks ir 3 mēneši gadā + vismaz 2 nedēļas brīvas m.g.laikā, bet ikgadējais atvaļinājums – tikai viens mēnesis. Tas, protams, lai cik atbalstošs ir partneris, būs galvenokārt, sievietes pienākums, rūpes un raizes. Un šajā tēmas sadaļā es Tev pilnībā piekrītu.
Bet ja mēs paskatāmies uz to sasodīto abortu – kamon, sievietei bija iespēja arī nepalikt stāvoklī. Bērnu rada divi un nav tikai partnera vai tikai partneres atbildība. ABI ir atbildīgi par sekām. Un par sekām ir jādomā pirms – kā sievietei, tā vīrietim. Ja bērns jau ir pieteicies, manuprāt, tās vairs nav sievietes izvēles tiesības, ko darīt ar savu ķermeni. Izvēles tiesības ir palikt vai nepalikt stāvoklī, stāties dzimumattiecībās ar šo, nedrošo partneri, vai tomēr nē, utt. Aborts ir lēmums arī par citu, ne tikai savu ķermeni vien. Protams, te ir miljons ētikas un morāles, utt, bet ne jau moralizēt un nosodīt kādu sievieti par izdarīto izvēli es vēlos. Vēlos tikai pateikt, ka esmu laimīga, ka savu reiz, kad biju izvēles priekšā, neizdarīju abortu un man ir brīnišķīga meita, neskatoties uz visu pienākumu smagumu un to, cik ļoti nožēloju nepareizā partnera izvēli (īpaši īpašais gadījums).