Visu, ko īsumā gribētu pateikt par humānās pedagoģijas nepieciešamību, ir pateicis Amonašvili.

Gribu atkārtot viņa vārdus, kas man tieši šobrīd šķiet ļoti aktuāli “…kultūra bez garīguma nepastāv, bet mēs taču iznīdējām garīgumu no kultūras. Pedagoģija bez humānisma nepastāv, bet mēs taču humānismu esam izmetuši no pedagoģijas”.

Par kultūru domājot – šķiet, tas ir tieši tas, kas man patīk JRT un Hermanī. Es gan nespēju definēt garīgumu, bet jūtu, ka JRT izrādēm tas piemīt.