Augšanas robežas

Lasu vienu no vides aizsardzības evanģēlijiem – pirms gandrīz 40 gadiem iznākušo The limits to growth (Donella H. Meadows, Deniss L.Meadows ea). Šī grāmata tiek pieminēta katrā sevi cienošā mācību grāmatā par vides politikas attīstību.

Pētnieki no MIT – Masačūsetas Tehnoloģiju Institūta – Romas Kluba uzdevumā pētīja cilvēces attīstību un globālos ekonomiskos, resursu patēriņa un vides piesārņojuma rādītājus, izveidojot matemātisku modeli un ar datora palīdzību prognozējot attīstības scenārijus nākotnē. Secinājums bija eksplozīvs – mēs esam tuvu pasaules ekosistēmas (ne vien vides, bet arī resursu) panesības robežām.

Autori, raksturojot cilvēces uzvedību, secināja: Zemes civilizācijas kā sistēmas uzvedības veids ir cilvēku skaita un kapitāla ekspotenciāla augšana, kam sekos sabrukums.

Nekas jau nav mainījies – ja tā paskatāmies, arī Latvijas ekonomikā pirms pāris gadiem izpaudās šis pats uzvedības veids – tikai mums nebija pārāk ilga iespēja piedzīvot bezgalīgo augšanu, ko spēcīgi sakratīja ātrs sabrukums (dižķibele).

Vēl viena noderīga atziņa – kompleksām sistēmām mēdz būt novēlotas reakcijas. Pārmaiņām ir jābūt pietiekoši lēnām un pakāpeniskām, lai mēs paspētu ievērot nelabvēlīgas ietekmes un tās novērst, pirms sekas ir kļuvušas neatgriezeniskas.

Mērenība būtu tā īpašība, uz ko grāmata aicina.

Laikam jau cilvēcei kā sistēmai un arī katram atsevišķam indivīdam ir ļoti grūti mainīt uzvedību uz vienmērīgu attīstību vai atrašanos līdzsvara stāvoklī. Piemēram, patērnieciskumu galvenokārt ierobežo tikai finanses. Mēs nevaram nopirkt vairāk, kā mums ir naudas, savas vai svešas. Līdz ko vairāk varam – pērkam vairāk. Lielākus dzīvokļus, lielākas mašīnas, tālākus ceļojumus. Arī uz kredīta.

Ilgstpējīga attīstība faktiski arī ir mērenība. Varbūt – pieticība? Viena no cilvēces izdzīvošanas stratēģijām, ko piedāvā autori, šobrīd kļūst moderna – tā ir pāreja no “priekšmetiskajām baudām un vērtībām” uz “pakalpojumu baudām un vērtībām”, tādām kā izglītība un veselība, kultūra un māksla.

Savā nesenajā runā D.Medouzs uzsver vēl tiešāk: cilvēci no robežu pārsniegšanas (un sabrukuma) neglābs tehnoloģijas, bet gan uzvedības maiņa.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s