Turpinot cepienu par vienu bioloģisko zemnieku, kas atļaujoties par dārzeņu kasti prasīt 25 eiro, nolēmu pievienot savu artavu. Jo, kā novēroju, šādas diskusijas iekvēlojas ik pa brīdim.

Ikviens, kas apguvis pamatkursu ekonomikā, zinās, ka cenu veido piedāvājums un pieprasījums. Tātad, ja ir pircējs, pārdevējs var prasīt tādu cenu, kādu pircējs gatavs maksāt. Bet, ja uzradīsies cits pārdevējs, kas tirgos lētāk, arī pirmais pārdevējs būs spiests nolaist cenu.

Ik pa brīdim kāds veic dārgus pirkumus, lai gan savas vajadzības varētu apmierināt par daudz mazāku cenu. Piemēram, Louis Vuitton somiņas var iegādāties par padsmit tūkstošiem eiro, kamēr līdzvērtīgu cita zīmola labas kvalitātes ādas somai pietiktu ar pārsimt eiro. Bet sintētisku, diezgan izturīgu somu varam nopirkt par pārdesmit eiro – cenu starpība ir simt reižu! Es domāju, pamatots iemesls cepienam.

Lai noklausītos slavenas latviešu operdziedātājas koncertu, jārēķinās vismaz ar 50 eiro. Kamēr to pašu dziesmu mazāk zināmas dziedātājas izpildījumā varu baudīt par 5 eiro.

Tātad, vienmēr ir cilvēki, kas par stipri līdzīgu produktu ir gatavi maksāt daudz vairāk kā citi, jo viņi saskata atšķirību. Bet citi nesaskata, un brīnās. Kamēr kāds ir gatavs maksāt augsto cenu, kāpēc lai pārdevējs to neprasītu? Un vai tas, ka es nesaskatu šo atšķirību, nozīmē to, ka šīs atšķirības nav? Mēs varētu cepties un niknoties par katru šādu gadījumu, tomēr nē. Katram šādam gadījumam netiek veltīts cepiens.

Atceroties ekonomikas pamatus – ikvienas preces pašizmaksu veido izdevumi, kas pārdevējam /ražotājam radušies, šo preci iegādājoties (saražojot) un tālāk pārdodot. Ja preces cena, par kādu izdevās pārdot, ir augstāka kā pašizmaksa, tad pārdevējam ir peļņa. Ja cena zemāka par pašizmaksu- tad prece rada zaudējumus.

Tātad, bioloģiskā zemnieka gadījumā sašutums, visticamāk, ir par šo peļņas daļu, ko zemnieks nopelna, noraujot deviņas ādas pār pilsētnieku acīm. Jo, ja zemniekam būtu zaudējumi, tas mūs īpaši nesatrauktu, vai ne? Tātad īsti latviska pilsētas peles skaudība pret lauku peli.

Par to peļņu. Tātad, vai bioloģisko dārzeņu kastes pašizmaksa ir daudz zemāka kā prasītie 25 Eiro, un vai bioloģiskais zemnieks peldas naudā uz lētticīgo hipsteru rēķina? Un te nu es aicinu pievērst uzmanību daudzumam un sastāvam. Kā uzzināju, dārgajās kastēs bija gailenes un lācenes. Jūs zināt, cik tās maksā tirgū? Es pieņemu, ka cilvēkam, kas dzīvo viens un lielākoties ēd ārpus mājas, arī padsmit eiro par dārzeņiem (parastā aprunātā zemnieka bio kastes cena) šķiet nesamērīgi daudz. Vairāku cilvēku ģimenei, kas ēd mājās, tas nemaz nešķiet tik pārmērīgi – un, jā, šīs kastes ir tieši lielākām ģimenēm, jo tur to produktu ir daudz. Arī parastā lielveikalā, pērkot dārzeņus lielai ģimenei, kopā savācas krietni daudz eiro. Lai varētu spriest par kastes izmaksām, mums būtu jāsalīdzina dārgā “bioloģiskā” ar līdzvērtīgo “parasto” produktu kasti. Un tad cepiens jāvelta tieši šai starpībai.

Tomēr, jā, piekrītu, bioloģiskie produkti parasti maksā vairāk. Vai ir cits pamatojums tam, ka bioloģiskie produkti ir dārgāki, kā tikai untums un lielāka peļņa? Nereti dzirdu, ka bioloģiskajiem jābūt lētākiem, jo nav izdevumu par pesticīdiem un citu “ķīmiju”. Bet paši saprotiet, ka tas nav loģiski – neviens nepērk pesticīdus, lai sadārdzinātu ražošanu – tos lieto tāpēc, lai saražotu lētāk. Jo citādi jārēķinās ar roku darbu, negaidītiem zudumiem (jo nevar slimību vai kaitēkli apkarot ar ķīmiskiem līdzekļiem). Strādnieki ir dārgāki par pesticīdiem – un parēķiniet, cik jūs paši gribētu saņemt, lai pieteiktos ravēt bietes?

Bet vai dārgāka bioloģiskā pārtika ir tikai dīvains untums, vai no tās ir kāds labums pašam hipsterim vai kādam citam?

Un tas man šķiet ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki tik kaislīgi ņemas ap bioloģisko pārtiku. Mēs ikviens sev vēlam to labāko, un gribam būt arī labi cilvēki, tāpēc grūti pieņemt, ka mūsu izvēles nebūt nav tik veselīgas un videi draudzīgas, vai citiem labvēlīgas. Galvenā problēma ir nevis tur, ka bioloģiskā pārtika ir pārāk dārga, bet gan tur, ka konvencionālā ir pārāk lēta, tās cena neietver kaitējumu videi vai kaimiņiem, pašiem strādniekiem. Mēs esam pieraduši pie lētas pārtikas uz citu rēķina, un grūti mainīt šo pieradumu un maksāt par pārtiku vairāk, samazinot tēriņus citām lietām.

Nepatīkamie kadri “Dzīvnieku brīvības” izplatītajā video par notiekošo vistu fermā ir tieši lētas pārtikas cena. Ko labāk vēlamies ignorēt.