Kad pirmo reizi dzirdēju par ministra Gerharda kunga sabraukto gājēju, saskumu. Kļūdīties ir cilvēcīgi, arī politiķiem. Nejaušs, ļoti nepatīkams gadījums, kas var gadīties ļoti apzinīgam braucējam, gan arī nevērīgam. Tādas klusas skumjas, ka nejauša kļūda var radīt kādam nepatikšanas un zaudējumus, un sāpes, un dažreiz arī nāvi.

… tomēr vēlāk izlasot, kas īsti ir noticis, neesmu pārliecināta, ka tā bija tik ļoti nejaušība: iebraukt cilvēku pūlī ir pat ļoti apzināta rīcība. Varbūt tajā pūlī kāds bija pakritis un gaidīja ātro palīdzību? Lai arī tas bija ministra vienīgais ceļš uz (no) mājām, tas neattaisno tādu cieņas trūkumu pret citu cilvēku ķermeņiem. Tieši cilvēcīgums ir tas, uz ko paļāvās vides aktīvisti citās valstīs, pieķēdējot sevi pie sliedēm vai noguļoties buldozera ceļā – viņi riskēja ar savu ķermeni, ticot, ka cilvēks, kas vada vilcienu uvai buldozeru, ir cilvēcīgs un apzināti nebrauks otram cilvēkam pāri, lai gan tiek nodarīti zaudējumi viņa vai viņa darbadevēju biznesam, prestižam, plāniem. Cilvēki Vecrīgā pat neprotestēja un negribēja vides ministru ietekmēt. Viņi bija dievlūdzēji, kas piedalījās savā ceremonijā. Ministrs gan šobrīd atvainojas. Bet ziniet, mani atvainošanās neaizkustina – mani biedē, jā, tieši biedē politiķis, kurš nejūt pietāti pret cita cilvēka ķermeni.

Starp citu, šis ministrs nejūt pietāti ne vien pret savas valsts pilsoņu ķermeņiem, bet arī prātiem. Es pārstāvu biedrību Vides konsultatīvajā padomē (VKP), kas ir sadarbības institūcija starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un nevalstiskajām organizācijām. Līdz šim uzskatīju, ka Vides konsultatīvā padome ir labs paraugs sadarbībai citām nozarēm. Vienmēr, kad VARAM iecelts jauns ministrs, viņš piedalījās kādā no tuvākajām VKP sēdēm, lai iepazītos ar NVO pārstāvjiem, un pastāstītu par saviem plāniem. Izņemot Gerhada kungu, jo viņam tam nebija laika. Protams, var aizbildināties ar Prezidentūru un daudz ko citu. Vai pretiesnu pilieniem. Bet, manuprāt, tas diezgan skaidri parāda viņa attieksmi pret sabiedrības viedokli.

Aizbildināšanās, ka pretiesnu pilieni vai pretiekaisuma ziede varētu radīt 0,41 promiles, šo slikto iespaidu tikai vairo. Arī attaisnoties ir jāprot. Zinot, ka ministra Gerharda ķermenis ir krietni lielāks, piemēram, par manējo, bet zāļu deva degunam parasti nemainās, man nākotnē vajadzētu ļoti uzmanīties ar pretiesnu pilieniem. Citādi vēl iekulšos nepatikšanās, vadot mašīnu to izraisītajā reibumā – kur garantija, ka man nesavāksies tā puspromile?

Bet … ja pēc Gerharda kunga domām, tautai tā pavājāk ar spriestspēju, un ta noticēs deguna pilienu ietekmei, kāpēc tērēt laiku kaut kādām konsultatīvām padomēm? Un, ja tās prātā nabadzīgās tautas ir gana daudz, pāris ķermeņi ar neko nenozīmē.

Lai jau tie ēzelīši ganās savā vaļā. Ja patraucēs, pastumsim malā.

Veco, saimniecībā nederīgo ēzeļu pansionāts