Pirms vairākām dienām sociālie tīkli mutuļoja par CSDD īpatnējo kampaņu. Tās ietvaros tika dalītas uzlīmes, kas bija visai daiļrunīgas – velosipēdists par sliktu uzvedību “lido krūmos”. Pāris dienas vēlāk lasu par kādas savas Facebook draudzenes piedzīvojumiem: viņu, braucot ar velosipēdu, kāda persona mēģinājusi nogrūst no ietves. Šodien jau portālos raksta, ka Pandoras lāde vaļā – vairāki velosipēdisti ziņo par to, kā agresīvi gājēji vai pat autovadītāji centušies viņus nostumt no ceļa. Ir grūti šīs naidīgās izpausmes nesaistīt ar neseno CSDD kampaņu, par kuru paši apgalvo, ka centušies sarežģītas lietas skaidrot ar humoru. Bet ne jau velosipēdisti ir vienīgie, kas cieš no neadekvātiem amatpersonu izteikumiem. Nesen izpaudās Kandavas pašvaldības deputāte Priedes kundze, tomēr pirmo iesniegumu ierosināt pret viņu kriminālprocesu tiesa noraidīja, jo nevarot pierādīt viņas naida runas radītos materiālos zaudējumus. Tāpat ik pa brīdim izpaužas Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Iesalnieka kungs. Un tas tāpat vien norimst. Visi piever ausis un izliekas nemanām. Līdz izpratnei, ka šādas runas leģitimē agresiju pret noteiktām personu grupām, mums Latvijā laikam augt un augt …

…bet tikmēr fanātiski, naidas runas pārņemti cilvēki dodas uz Ukrainu sist “ukrus”.

Nepārprotiet, es nevēlos, lai Latvija kļūst par valsti, kur pārraksta Pepiju Garzeķi vai Tomu Sojeru … vai denuncē balamutes privātās ballītēs. Tomēr amatpersonas ir kaut kas cits, amatpersonu izrunāšanās dod zaļo gaismu naida uzplaiksnījumiem, tāpēc mani interesē – vai tiešām CSDD dīvainā kampaņa aizslīdēs Tiesībsarga un citu Latvijas cilvēktiesību ekspertu nepamanīta.

Julitas Klušas fotogrāfija. Zāģlapsene zirnekļa apskāvienos, Engures ciems, vasara, 2010.

*Par naida runu sauc runu, kurā tiek izteikts ļoti nievājošs viedoklis par kādu konkrētu personu, balstoties uz tās piederību pie kādas noteiktas sociālās grupas vai domājot, ka šī persona pieder pie konkrētās grupas.