Vakar aizgāju uz debašu kluba “Quo tu domā” diskusiju “Publiskās debates, “ASV un ES tirdzniecības līgums: kurš iegūs, kurš zaudēs?”. Nebaidieties, neesmu iespērusies jaunā lauciņā, nav man plāni iestāties debašu klubā vai aizrauties ar tirdzniecību. Intereses tās pašas – kā šis iecerētais līgums ietekmēs produktu drošību? Īpaši tāpēc, ka NVO aktīvi protestē pret procesu, kā top šis līgums, un arī bažījas par ietekmi uz vides aizsardzību un produktu drošību, kas vieniem šķiet nenozīmīga, citiem – nozīmīga. Piemēram, lasiet Sandras Martinsones bloga ierakstu par ES Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgumu.
Nu, tad varu atbildēt – pēc debatēm man netapa skaidrs.
Lai gan – kaut kas tapa skaidrs. Pirmkārt, valstis slēdz līgumus, lai uzlabotu ekonomisko sadarbību. Šādi līgumi ir slēgti daudz, ir slēgti pagātnē, darbojas jau tagad. Otrkārt, dokumenti, protokoli, EC viedokļi, priekšlikumi ir publiski pieejami Eiropas Komisijas mājaslapā.
Kas netapa skaidrs? Visvairāk šo neskaidrību sekmēja tieši debatētāju argumenti tieši par šo tēmu. Ko tad viņi tādu pateica? Spožas pretrunas, un interesanti, ka viņi šīs pretrunas nedz komentēja, nedz arī tālāk aprunāja.
Kamēr izlasi šos argumentus atsevišķi, viss varbūt šķiet kārtībā. Savelkot kopā – neizpratne. Ja nav dots mandāts apspriest vides un veselības prasības, kāpēc velk sarkanās līnijas (par ĢMO) un salīdzina vistu barošanu ar antibiotikām vai mazgāšanu ar hloru (starp citu, Latvijā aizliegts barot ar antibiotikām). Ja izdevīgs mazajiem ražotājiem – bet ASV ir lētākas elektrības un darbaspēka izmaksas, rezultātā lētāki produkti – vai tie neizkonkurēs mūsu mazos pārtikas ražotājus, kam jau tā jācīnās ar niknu konkurenci (starp citu, tieši šādu iemeslu pēc no Eiropas kartes izzūd tekstilrūpnīcas). Mazturīgie iegūs no lētākiem produktiem? Tas, ka ir zemāki standarti, nenozīmē mazāku drošību? Pētījumi liecina, ka tieši mazturīgie cieš no lielāka vides un produktu piesārņojuma, jo spiesti izvēlēties lētāko piedāvājumu. Kas parasti ir … lētākais arī no produktu drošības skatu punkta.
Varētu padomāt, ka katrs diskutē par kādu citu dokumentu. Nemaz nav brīnums – dokuments tik apjomīgs, ka katrs varbūt izlasījis tikai kādu daļu. Interesanti, ka viens no spēcīgākajiem argumentiem PAR līgumu ir – PRET argumenti balstās bailēs un nezināšanā. Jā, bailes šobrīd ir viens no plaši lietotajiem ad hominem paņēmieniem, kā diskreditēt oponenta viedokli.
Nu tā, lai nebūtu bailes un nezināšana – kurš vides un veselības interešu lobētājs ir gatavs uzņemties visu mūsu labā izlasīt šo līgumu un pateikt kā ir – bailes un nezināšana vai tomēr – atšķirīgi uzskati, kas ir nozīmīga vai nenozīmīga ietekme uz vidi vai veselību?
Grafiti 
Debatēs tomēr tika izplatīts cits mīts, kas diemžēl no moderatora puses tika apstiprināts, nevis atspēkots – ka līgums netiek gatavots slepenībā. Lapā minētie dokumenti ir tikai Eiropas puses pozīcija dažādos jautājumos, kas neko būtisku nepasaka par līguma galīgo saturu – līdzīgi kā partiju priekšvēlēšanu programmas tomēr nevar precīzi raksturot politiku pēc vēlēšanām. Lai arī dokumenti pēc 2 gadu sabiedrības spiediena beidzot sniedz ieskatu oficiālajās pozīcijās, tas neatceļ iebildumus pret ļoti sliktu lēmumu pieņemšanas praksi – ja interešu grupas netiek iesaistītas vienlīdzīgās sarunās ar biznesa un citām pusēm, līguma legālais teksts būs vienpusējs un dažādas nianses var apgrūtināt sabiedrības interešu aizstāvību.
Diskusijā tika minēts, ka līgums esot pat demokrātiskāks, jo to, atšķirībā no direktīvām, apstiprina nacionālie parlamenti – bet tas nekādā veidā nerisina interešu grupu neiesaistīšanas problēmu. Labi, šie minētie punkti par hlorētajām vistām, ĢMO u.c. pārtikas produktiem ar atšķirīgām regulēšanas normām, visticamāk, tiks izņemti no līguma, jo tie ir seksīgie jautājumi, uz kuriem viegli mobilizēt sabiedrību un valstu parlamentiem grūtāk balsot par.
Tajā pašā laikā maz ticams, ka daudz svarīgākās grupas – darbaspēka tiesību, enerģētikas politikas, jaunu vides prasību ieviešanas, patēriņa politikas plānošanas un citas sfēras speciālisti spēs īsajā laikā starp līguma publicēšanu un balsojumu par tā pieņemšanu savākt cilvēkus protestiem u.c. veidiem, lai aizstāvētu sabiedrības intereses.
Līdz ar to ir skaidrs, ka līgums, kas būtiski ietekmēs valstu lēmumu pieņemšanu un, atšķirībā no citiem līgumiem runā ne tikai par šauru jautājumu loku, bet definē visu regulēšanas sistēmu, kas ietekmē jautājumus no privātuma internetā līdz aviācijas nodokļiem līdz veselības aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai – šis līgums tiek pieņemts nedemokrātiski un balsta vienpusējas intereses. Mēs nezinām konkrētas sekas, bet pieredze rāda, ka slikta lēmumu pieņemšana vienmēr rezultējas sliktos iznākumos.
Atpakaļ-paziņojums: Latvijas blogāres apskats #40 (02.03.-08.03.).baltais runcis | baltais runcis·