Iesaistos blogeru stafetē, pārņemot tās kociņu no putnu aizstāvja Viestura. Uzdevums šāds – izkopējam no sava bloga katra mēneša pirmā raksta pirmo teikumu un pēc tam nododam stafeti tālāk trim citiem blogu autoriem. Nu ko, ķeros klāt!

Janvāris. Šodien nodarbojos ar pašcenzūru.

Februāris. Salūza trauku mašīna.

Marts. Ir grāmatas, kas man patīk, un grāmatas, kas mani kaitina.

Aprīlis. Es neesmu veģetāriete, lai gan gaļu ēdu maz. 

Maijs. Kad mācījos skolā, apbrīnoju Mārtiņu Luteru, kas 16. gadsimtā uzdrīkstējas paust savu pārliecību, nostājoties pret visvareno Romas katoļu baznīcu “Es nevaru un negribu noliegt, ko esmu mācījis, jo tad man būtu jārunā pret savu sirdsapziņu, kas nav ne pareizi, ne droši. Šeit es stāvu, citādi es nevaru, lai Dievs man palīdz!”

Jūnijs. Lai gan nekomentēt visu pēc kārtas ir brieduma pazīme, es tomēr nolēmu pateikt savas domas par preambulu.

Jūlijs. Kad manam vecākajam dēlam bija pusotrs gads, es domāju, ka viņš ir ģēnijs: viņu interesēja tikai tās rotaļlietas, kas bij paredzētas bērniem no trīs gadu vecuma.

Augusts. Pozitīvi prokrastinējot no populārzinātnisku eko-tekstu rakstīšanas, dažreiz ar prieku pierakstu savas pārdomas, šoreiz – par konformismu, mobingu un izlīgumu.

Septembris. Kad pirms diviem gadiem piedalījos piketā pret Pussy Riot raganu prāvu, man pat ļaunākajos murgos nerādījās, ka pēc diviem gadiem atkal turpat piedalīšos piketā pret Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā.

Oktobris. Labi, atzīšos – es esmu noraizējusies.

Novembris. Vakardien bija pirmā Jūrmalas Tiešās pirkšanas pulciņa tikšanās (tikāmies Pasaku mājā Undīne), sveču gaismā iepazināmies un norunājām darbus kā sākt. (te gan kaut ko piebildīšu; kopš tās dienas steigas dēļ nekas liels nav padarīts, bet šī nu gan ir Jaungada apņemšanās, kas tiks piepildīta!)

Decembris. Pirms pāris nedēļām programmētāju kopiena sajūsminājās par Bārbijas centieniem kļūt par datorinženieri. 

Nezinu, kā jums, bet man pašai radās interesants pārskats – bērni, ēdiens, vide un pārdomas par lielo politiku. Un nu savu stafetes kociņu nododu cilvēktiesību cīnītājai Lindai, absolūtajai Ilzei un mukajai Ivetai!